Lauku putnu populācijas ietekmējošie faktori mozaīkveida ainavā

Lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas izmaiņu rezultātā lauku putnu populācijas ir izmainījušās, taču pētījumu mozaīkveida ainavā nav daudz. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot: galvenās likumsakarības, kas nosaka putnu izvietojumu un skaitu lauksaimniecības zemēs mozaīkveida lauku ainavā. Pētījuma t...

Full description

Bibliographic Details
Main Author: Ozoliņa, Alise
Other Authors: Auniņš, Ainārs, Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Format: Bachelor Thesis
Language:Latvian
Published: Latvijas Universitāte 2019
Subjects:
Online Access:https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/48275
Description
Summary:Lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas izmaiņu rezultātā lauku putnu populācijas ir izmainījušās, taču pētījumu mozaīkveida ainavā nav daudz. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot: galvenās likumsakarības, kas nosaka putnu izvietojumu un skaitu lauksaimniecības zemēs mozaīkveida lauku ainavā. Pētījuma teritorijā tika veiktas divas līdz trīs uzskaites 21 maršrutā. Tika analizēta sugu sabiedrību un skaita saistība ar biotopiem un veidoti modeļi, lai noskaidrotu parastāko lauku putnu sugu – lauku cīruļa Alauda arvensis, lukstu čakstītes Saxicola rubetra, ķīvītes Vanellus vanellus un mājas strazda Sturnus vulgaris populāciju blīvumu ietekmējošos faktorus mozaīkveida ainavā. Tika secināts, ka putnu sugu skaitu ietekmē aramzemes un meža zemju daudzums, augstāko sugu skaitu sasniedzot vietās, kur nedominē neviena no šīm ekosistēmām, bet tās abas sastopamas līdzsvarā. Savukārt, lauku speciālistu putnu sugu skaits atkarīgs no lauksaimniecības zemju daudzuma, to pozitīvi ietekmē aramzemes, visi zālāji un zemesceļi. Lauku cīruļa populācijas blīvumu pozitīvi ietekmē aramzemes un sētie zālāji, bet negatīvi – meža zemes. Lukstu čakstītes populācijas blīvumu pozitīvi ietekmē papuves lauki un ilggadīgie zālāji, bet negatīvi – meža zemes. Ķīvītes populācijas blīvumu pozitīvi ietekmē aramzemes, sētie zālāji, bet negatīvi – meža zemes. Mājas strazda populācijas blīvumu pozitīvi ietekmē visi zālāji, augļudārzi, bet negatīvi – lauku vidējais izmērs un meža zemes. As a result of changes in agricultural land management, farmland bird populations have changed, but there is not much research in the mosaic landscape. The purpose of this study is to find out: the main regularities that determine the arrangement of birds and number of bird species in agricultural lands in a mosaic landscape. Two to three records on 21 routes were conducted in the study area. The relationship between species and number of habitats was analyzed and models were developed to find out the factors influencing the population density of Eurasian skylark Alauda arvensis, whinchat Saxicola rubetra, northern lapwing Vanellus vanellus and common starling Sturnus vulgaris. It was concluded that the number of bird species is affected by the amount of arable land and forest land, reaching the highest number of species where no one of these ecosystems dominates, but both are in equilibrium. However, the number of farmland bird species depends on the amount of agricultural land, which is positively influenced by arable land, all grasslands and land roads. The population density of Eurasian skylark is positively influenced by arable land and sown grassland, but negatively by forest land. The density of whinchat population is positively influenced by fallow fields and perennial grasslands, but negatively by forest lands. The density of northern lapwing population is positively influenced by arable land, sown grasslands, but negatively affected by forest land. The density of the population of common starling is positively influenced by all grasslands, orchards, but negatively by the average size of the fields and forest lands.