| Summary: | Elektroniskā versija nesatur pielikumus Kēmu terases un tās veidojošie nogulumi ir ledus kontakta veidojumi, kuri radušies marginālos apstākļos. To izplatības apvidos reljefa artikulācija parasti ir no 20 līdz 50 m, maksimāli līdz 100 m, kas atbilst zemes virsas saposmojumam ledāja starplobu izometrisko augstieņu teritorijās. Pētījums balstīts uz lielmēroga kartogrāfiskā materiāla ģeotelpisko analīzi, lauka pētījumu rezultātiem un nogulumu vecuma datējumiem ar OSL metodi. Pētījuma rezultātā iegūta nozīmīga informācija par kēmu terašu morfoloģisko, ģenētisko un iekšējās uzbūves daudzveidību, kā arī liecības par šo ledāja reljefa formu veidošanās apstākļu dažādību. Morfoloģiski izšķiramas joslveida un segmentveida kēmu terases. Gar starplobu izometrisko augstieņu marginālajām (laterālajām) ledus kontakta nogāzēm joslveida terases ir ģenētiski saistītas ar laterālajām ledājūdeņu noteces ielejām un glaciofluviālo deltu konusiem. Kēmu terašu veidošanās starplobu izometriskajās augstienēs ir aizsākusies drīz pēc to centrālās daļas zemledāja glaciotektonisko reljefa formu rašanās, bet noslēgusies ar ledāja atkāpšanos no Linkuvas fāzes malas veidojumiem. Kame terrace and they formative sediments are ice-contact formations what developed in ice marginal conditions. The local relief of the kame terrace terrain and surrounding area usually is from 20 to 50 m, up to a maximum of 100 m, it meets to the vertical articulation of land of the glacier interlobate insular uplands areas. This study is based on geospatial analysis of the large-scale cartographic material, data from field studies, and results of the sediment OSL age determination. Results of the study provide new information on kame terrace morphology, genetic diversity, internal structure and changes of their formation enviroment. As a result of morphological analysis the kame terrace are divided into linear kame terraces and segment-type kame terraces. Along the marginal (lateral) ice contact slopes of the interlobate accumulative glaciostructural insular uplands, linear type kame terraces are genetically related to the lateral meltwater channel valleys and glaciofluvial delta cones. Formation of the kame terraces started soon after for mation of glaciotectonic hummocky topography, in earlier phases of the insular deglaciation of the last Fennoscandian ice sheet. The youngest ones were formed along the south-eastern slope of the Alūksne Upland during Linkuva deglaciation phase. Keywords: ice-contact landforms, morphology, deglaciation, kame terrace deposits, OSL age.
|
|---|