Latvijas saldūdens mieturaļģu (Charopfyta) flora un ekoloģija

Anotācija Lai gan mieturaļģēm ir liela ekoloģiska nozīme un tās ir plaši izplatītas un sastopamas, Latvijā iepriekš nav veikti mieturaļģu ekoloģijas pētījumi. Turklāt nav arī pētīta mieturaļģu sugu sastopamība un izplatība visā Latvijas teritorijā. Šī pētījuma mērķis ir iegūt datus par mieturaļģu su...

Full description

Bibliographic Details
Main Author: Egita Zviedre
Other Authors: Bioloģijas fakultāte
Format: Doctoral or Postdoctoral Thesis
Language:unknown
Published: Latvijas Universitāte 2008
Subjects:
Online Access:https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/3609
Description
Summary:Anotācija Lai gan mieturaļģēm ir liela ekoloģiska nozīme un tās ir plaši izplatītas un sastopamas, Latvijā iepriekš nav veikti mieturaļģu ekoloģijas pētījumi. Turklāt nav arī pētīta mieturaļģu sugu sastopamība un izplatība visā Latvijas teritorijā. Šī pētījuma mērķis ir iegūt datus par mieturaļģu sugām, kas ir sastopamas Latvijā, to izplatību, sastopamību un galvenajiem abiotiskajiem faktoriem, kuri varētu ietekmēt mieturaļģu sastopamību Latvijā. Saldūdens mieturaļģu sastopamība, biotopi un izplatība tika pētīta 173 pētījumu vietās (ezeros, karjeros, dīķos, upēs, grāvjos, avotos, purvu lāmās). Pētījuma laikā konstatētas 18 saldūdens mieturaļģu sugas - 11 Chara, piecas Nitella sugas, Nitellopsis obtusa un Tolypella prolifera. Ļoti reti sastopamas ir Nitella confervacea, N. syncarpa, N. translucens, T. prolifera, reti - Chara strigosa, diezgan bieži - C. filiformis, C. hispida, C. intermedia, C. rudis, C. vulgaris, N. flexilis, N. mucronata, bieži - C. aspera, C. contraria, C. tomentosa, C. virgata, Nitellopsis obtusa un ļoti bieži - C. globularis. Pētījuma laikā ievākti mieturaļģu herbāriji (521 krājuma vienības), kas glabājas Latvijas Dabas muzejā. Izveidota savākto un dāvināto herbāriju publiski pieejama datu bāze (www.meandrs.lv). Herbāriji izmantoti sugu morfoloģisko aprakstu un noteikšanas tabulu izveidei. Visiem pētījumā ievāktajiem sugu herbārijiem tika mērīts minimālais un maksimālais galvenās ass garums un diametrs, īszaru un posmu garums. Konstatētas vairākas mieturaļģu minimālās un maksimālās galvenās ass garuma (Chara aspera, C. hispida, C. intermedia, Nitellopsis obtusa), diametra (C. filiformis), īszaru (C. rudis, C. tomentosa, C. strigosa) garuma atšķirības, salīdzinot ar literatūru. Konstatētās morfoloģisko pazīmju izmaiņas nav būtiskas sugu noteikšanai, bet raksturo Latvijā augošo mieturaļģu daudzveidību un ir būtiskas sugu aprakstu veidošanā. Lai analizētu mieturaļģu ekoloģiju, 78 pētījumu vietās tika noteikti ekoloģiskie faktori (Ca2+, HCO3 -, Mg 2+, N-NO2 -, N-NO3 - un P-PO4 3- koncentrācija, ...