| Summary: | Šajā pētnieciskājā darbā aplūkots groteskas jēdziens, tās formas un veidojošie elementi prozas darbos. Darba mērķi ir: primkārt, aprakstīt groteskas formas un šo formu veidojošos elementus, lai izstrādātu kritērijus prozas darbu analīzei, un, otrkārt, analizēt izvēlētos mūsdienu frankofono un itāļu autoru prozas darbus (Semija Tčaka romāns “Masku balle”, Annas Gavaldas noveles “Juniors” un “Epilogs” un Nikolo Ammaniti noveles “Pēdējais vecgada vakars”, “Zoologs” un “Papīrs un dzelzs”), lai noteiktu, vai tajos sastopama groteska. Darba teorētiskais pamats balstīts uz Mihaila Bahtina, Volfganga Kaisera, Remi Astuka, Izabellas Ostas, Pjēra Pirē, Filipa Velnitza, uc. groteskas pētnieku sarakstītajiem teorētiskajiem materiāliem. Pirmajā nodaļā definēts groteskas jēdziens un sniegts ievads galvenajās, ar grotesku saistītajās, problemātikās. Otrajā nodaļā aprakstītas groteskas formas un iezīmes, no kurām secināti kritēriji prozas darbu analīzei. Trešajā nodaļā, balstoties uz izstrādātajiem kritērijiem, analizēti izvēlētie frankofono un itāļu autoru prozas darbi. This research is devoted to the phenomenon of grotesque and to the possibilities of its identification within a contemporary prose. The purpose of this research is to describe forms and characteristics of grotesque and to identify its presence within the selected Francophone and Italian contemporary prose narrative: the novel by Sami Tchak “Masquerade ball”, short stories by Anna Gavalda “Junior” and “Epilogue” and short stories by Niccolò Ammaniti “The last New Years Eve”, “The zoologist”, “Paper and iron”. The theoretical part of the research is based on theoretical materials by Mikhail Bakhtin, Wolfgang Kayser, Remi Astruc, Isabelle Ost, Pierre Piret, Philippe Wellnitz, etc. The first chapter defines the grotesque and gives an introduction to the main problematic issues concerning the phenomenon. The second chapter describes the main forms and characteristics of the grotesque with the aim to determine criteria for the analysis. And the third chapter analyses the presence of the grotesque within the selected Francophone and Italian modern prose narrative.
|
|---|