Kāla ezera ilgtspējīga attīstība

Maģistra darbs „Kāla ezera zivju resursu ilgtspējīga pārvaldība” ir veltīts Kāla ezera zivju bāzes novērtēšanai un introdukcijas (ieaudzēšanas) eksperimenta izvērtēšanai, kā arī biedrības „Kāla ezera padome” darbības analīzei. Darba mērķis ir izvērtēt introducējamo lašveidīgo dzimtas zivju arktikas...

Full description

Bibliographic Details
Main Author: Eizentāls, Imants
Other Authors: Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Format: Master Thesis
Language:unknown
Published: Latvijas Universitāte 2011
Subjects:
Online Access:https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/27520
Description
Summary:Maģistra darbs „Kāla ezera zivju resursu ilgtspējīga pārvaldība” ir veltīts Kāla ezera zivju bāzes novērtēšanai un introdukcijas (ieaudzēšanas) eksperimenta izvērtēšanai, kā arī biedrības „Kāla ezera padome” darbības analīzei. Darba mērķis ir izvērtēt introducējamo lašveidīgo dzimtas zivju arktikas paliju (Salvelinus alpinus), sīgu (Coregonus lavaretus) atražošanas (ielaišanas) iespējas Kāla ezerā, lai pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantotu ezera dabisko barības bāzi. Galvenais darba uzdevums ir lašveidīgo dzimtas zivju ieaudzēšanas izvērtējums un ar to saistītās izmaiņas tuvākās apārtnes apdzīvotajās teritorijās, līdz ar to secinājumi par biedrības darbības pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem. Vislielākā nozīme ir veltīta lašveidīgo zivju introdukcijas izvērtējumam, līdz ar to ir pētījumu apraksts jau no 2007. gada par eksperimenta „Vērtīgo lašveidīgo zivju sugu: sīgas (Coregonus lavaretus) un palijas (Salvelinus alpinus) zivju mazuļu ieaudzēšanu Kāla ezerā”norisi, nārsta vietām, 2010. gadā barības nišu pārklāšanos. Liela daļa informācijas par 2010. gadu ir iegūta no licencēšanas, kas ir aprakstīta biedrības darbības analīzes nodaļā. Ihtiofaunas salīdzinājums no 2000. – 2010. gadam, kas dod ieskatu zivju krājuma izmaiņās. Biedrības darbības analīzes nodaļā ir licencēšanas ieviešana un biedrības darbības izvērtējums, kā arī nākotnes plāni. Lai gan pagaidām ir grūti izdarīt konkrētus secinājumus par introducējamo zivju ieaudzēšanu, bet kopumā eksperimentu var uzskatīt par izdevušos. Diemžēl, lai izvērtētu barības nišu pārklāšanos, neizdevās noķert nevienu paliju, kas izskaidrojams ar ezera lielo platību un lašveidīgo zivju ķeršanas īpatnībām. Šis darbs būs ieskats tālākiem pētījumiem, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas par ielaisto zivju uzvedību jaunā vidē un novērstu iespējamās kļūmes atražošanas procesā. Maģistra darba apjoms 98 lpp., darbā tiek izmantoti 34 attēli 16 tabulas un 30 literatūras avoti. Atslēgas vārdi: Palija, sīga, zivju introdukcija, ezeru apsaimniekošana, ilgtspējīga pārvaldība ...