| Summary: | 2008. gadā tika aktualizēts vilka Canis lupus sugas aizsardzības plāns, bet 2007. gadā lūša Lynx lynx aizsardzības plāns, saskaņā ar kuriem tiek nodrošināta limitēta lielo plēsēju medīšana un stabila populācijas lieluma uzturēšana. Lai pārliecinātos par populāciju stāvokli, regulāri nepieciešams veikt populācijas demogrāfiskā stāvokļa izpēti. Darbā tiek pētītas lielo plēsēju (vilku un lūšu) pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanu, populācijas uzskaites datu vietā izmantojot demogrāfiskā stāvokļa un auglības rādītājus. Tika analizētas abu populāciju dzimuma un vecuma struktūras, kā arī auglības rādītāji (placentāro plankumu, dzeltenuma ķermeņu skaits) un barības objektu ietekme. Abas lielo plēsēju populācijas pēc pieaugošas medību slodzes spējīgas veiksmīgi atjaunoties, bet lūšu populācija salīdzinājumā ar vilkiem ir jutīgāka zemās auglības un zema jauno indivīdu īpatsvara dēļ. Lai noteiktu auglību vilkiem, var izmantot jebkuru rādītāju, bet lūšiem ieteicamāki ir placentārie plankumi According to the wolf Canis lupus conversation plan (updated in 2008) and lynx Lynx lynx conservation plan (updated in 2007) there is provided limited large carnivor hunting and maintaining of a stabile population size. To verify population condition analyse of the population demographic patterns is needed. In this work is studied demographic state of wolf C. lupus and lynx L. lynx population in Latvia based on fecundity parameters. There were sex and age structure, fecundity patterns (count of placental scars, corpora lutea per female) and food availability analised. Both large carnivore populations are able pressure to recover successfully after increasing hunting. The lynx population in comparison with the wolves is more sensitive due to low fertility and low proportion of young individuals. To determine the fecundity of wolves, any indicator (placental scars, corpora lutea) can be used, but for the lynx is preferred placental scars.
|
|---|