Sakarība starp pedagogu sociālo intelektu un pašaktualizāciju.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pedagogu sociālais intelekts līmenis ir saistīts ar viņu pašaktualizācijas līmeni. Datu ievākšanai tika izmantotas 2 aptaujas: Tromso Sociālā intelekta aptauja (Tromsø Social Intelligence Scale, Silvera, Martinussen, & Dahl, 2001; Latvijā adaptējusi Ilona Kuz...

Full description

Bibliographic Details
Main Author: Gukasjana, Nika
Other Authors: Dimdiņš, Ģirts, Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Format: Bachelor Thesis
Language:Latvian
Published: Latvijas Universitāte 2018
Subjects:
Online Access:https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/38463
Description
Summary:Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pedagogu sociālais intelekts līmenis ir saistīts ar viņu pašaktualizācijas līmeni. Datu ievākšanai tika izmantotas 2 aptaujas: Tromso Sociālā intelekta aptauja (Tromsø Social Intelligence Scale, Silvera, Martinussen, & Dahl, 2001; Latvijā adaptējusi Ilona Kuzņecova un Ieva Šlosberga 2006.gadā); Īss pašaktualizācijas indekss (Short Index of Self-actualization, Jones & Crandall, 1986; aptauja tika adaptēta latviešu valodā šī bakalaura darba ietvaros). Pētījumā piedalījās 92 pedagogi (77 sievietes, 15 vīrieši), kas pētījuma gaitā tika sadalīti grupās pēc vecuma, dzimuma, darba stāža, izglītības līmeņa un pēc priekšmeta, kuru pedagogs māca. Pētījuma rezultāti uzrāda, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp pedagogu sociālām intelektam un pašaktualizāciju. Tika uzrādītas nozīmīgas korelācijas starp sociālā intelekta visām apakšskalām un vairākām pašaktualizācijas jomām. Neparādījās saistība starp sociālas informācijas apstrādi ar uzticību un atbildību starppersonu attiecībās, starp sociālām prasmēm un spēju tikt galā ar nevēlamiem dzīves aspektiem, kā arī starp pedagogu autonomiju un sociālām prasmēm. Pētījuma gaitā tika konstatēts, ka visbūtiskāk pedagogu pašaktualizāciju prognozē sociālās informācijas apstrāde, sociālā apzināšanas un valoda kā mācību priekšmets. Sociālās prasmes, dzimums, vecums, darba stāžs, izglītība un visi pārējie mācību priekšmeti neprognozē pedagogu pašaktualizāciju. The purpose of the research was to find out whether the level of teachers’ social intelligence is related to their level of self-actualization. 2 scales were used to collect data: Tromsø Social Intelligence Scale (Silvera, Martinussen, & Dahl, 2001, the scale was adapted in Latvia by Ilona Kuzņecova and Ieva Šlosberga in 2006); Short Index of Self-actualization (Jones & Crandall, 1983, the scale was adapted to Latvian language within the framework of this bachelor paper). A sample of 92 teachers (77 female, 15 male) participated in this study and were divided into groups by: age, gender, seniority, level of education and after subject field The results of the research indicate that there is a statistically significant relationship between teachers' social intelligence and self-actualization. Significant correlations were shown between all subscales of social intelligence and several areas of self-actualization. There wasn’t found any relationship neither between social information processing and trust and responsibility in interpersonal relations, nor between social skills and the ability to deal with undesirable aspects of life. During the research it was found that social information processing, social awareness and language as a subject of teaching predicts self-actualization of teachers most significantly. Social skills, gender, age, length of service, education and all other subjects do not influence self-actualization of teachers.