| Summary: | Baltijas jūra ir viena no jaunākajām jūrām pasaulē un viena no planētas lielākajām iesāļa ūdens jūrām. Baltijas jūrā sālsūdens ieplūst no Atlantijas okeāna, savukārt saldūdens ieplūst no upēm, kas ir četras reizes lielākas, kā pati Baltijas jūra. Sugu daudzveidība ir samērā maza, kas skaidrojams ar ūdens sāļumu, jo sugas, kuras migrē nespēj izdzīvot pie šādiem apstākļiem - vai nu sugai ūdens ir par sāļu (sugas, kuras ceļo no saldūdens baseiniem), vai arī sāls koncentrācija ir par zemu (okeāna sugas). Jau gadsimtiem ilgi kuģi ar balasta ūdeņiem introducē svešās sugas jaunos, netipiskos areālos, kur tās adoptējas - Baltijas jūra nav izņēmums. Līdz ar jūras transportu uzlabošanu svešās sugas balasta ūdeņos spēj izdzīvot labāk, jo kuģi mūsdienās ir daudz ātrāki, proti, svešo sugu uz jauno biotopu aizgādā daudz īsākā laikā. Liela daļa svešo sugu jaunajai dzīvotnei nodara ekoloģiskus un ekonomiskus zaudējumus. Viens no piemēriem ir apauguma veidošanās uz cietā substrāta. Jūras apaugumi ir jēdziens, kas ietver sevī plašu organismu spektru, kas ir piestiprinājušies dažādām jūras ūdeņu iegremdētām virsmām. Pētījuma teritorijā – Liepājas ostā konstatētas 21 suga. 9 ir apauguma sugas (1.tabula), un no tām 4 ir svešās sugas Baltijas jūrā, piemēram, jūras zīle Amphibalanus improvisus, hidrozoji Cordylophora caspia u.c. Veicot divu dispersijas analīzi, tā uzrāda, ka ne dziļums, ne plāksnīšu veids nav būtisks apaugumu sugām. Maģistra darbs izstrādāts Latvijas Hidroekoloģijas Institūtā un LU Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedrā 2015. gada pavasara semestrī. The Baltic Sea is one of the youngest seas in the world and one of the planet’s largest bodies of brackish water. It is composed of salt water from the North East Atlantic and fresh water from rivers and streams draining from an area four times larger than the Sea itself. Species diversity is relatively low, which is due to water salinity. The low salinity constitutes a challenging environ to bouthe freshwather and saltwather organisms, and many of these spiecies thus live at the limit of those tolerance in the Baltic Sea. Spiecies that migrate can not survive under such circumstances – the salinity is too hight for freshwather spiecies and to loe for real marinē espiecies. For centuries ships with ballast water is introduced alien species in new, atypical areas in which they adopted - the Baltic Sea is no exception. With sea transport improvement alien species in ballast water can survive better because ships nowadays are much faster – the ships can transport alien species to new habitats a much shorter time. Many of the alien species in the new habitat causes ecological and economic damage. One example is the formation of overgrowth on the hard substrate. Sea overgrowth is a concept that includes a wide range of organisms that are incresed on different marine waters submerged surfaces. The study area - the port of Liepaja found 21 species. 9 overgrow species (Table 1), and 4 of them are alien species in the Baltic Sea, such as Balan Improvisus, Cordylophora caspia etc. When two variance analysis, it shows that neither the depth nor the plates are relevant on the overgrown species. The study was carried out in the Latvian Institute of Aquatic Ecology and University of Latvian, Faculty if Biology, Department of Hydrobiology and Ecology, in period from 2014 to 2015.
|
|---|